KĀ PANĀKT, LAI BĒRNI MĀCĪTOS TIKPAT IEINTERESĒTI, KĀ SPĒLĒJOT DATORSPĒLES?

SPĒLES MAĢIJA - MĀCĪBU PROCESĀ

Vai piekrītat, ka bērni var stundām ilgi spēlēt datorspēles? Un vai zināt, ka tas patiesībā prasa neiedomājami lielu koncentrēšanos un piepūli? Bet pēc tam viņi apsēžas skolas solā vai sāk pildīt mājas darbus, un iepriekšējā koncentrēšanās prasme kaut kur izgaist...

Piedāvāju kopīgi ar grāmatas «GAME FRAME: Using Games as a Strategy of Success» autoru Aaron Dignan noskaidrot, kur īsti slēpjas datorspēļu „maģiskais valdzinājums”. Un padomāsim kā iegūto informāciju var izmantot pozitīviem, izglītojošiem mērķiem.

P.S. Starp citu, datorspēles, tāpat kā Izglītojošās spēles (ieliekam linku uz izglītojošo spēļu mājas lapu) neveido kaut kādi brīnumdari, bet gan spēļu arhitekti, kuru uzdevums ir pastāvīgi domāt  par to, kā ieinteresēt spēlētāju pašā spēles procesā.

SPĒLES UZSTĀDA KONKRĒTU MĒRĶI

Ne tikai bērnam, bet arī vecākam nereti ir grūti definēt savas dzīves prioritātes. Bet vēl sarežģītāk izrādās šīm prioritātēm sekot, jo tad ir jāizvirza konkrēti mērķi un jāveic atbilstošas aktivitātes.

Pretstatā dzīvei, spēle neko nepieprasa. Jau pašā spēles sākumā tiek precīzi definēts mērķis. Turpmāk visi spēles uzdevumi ir tieši sasaistīti ar šī mērķa sasniegšanu. Spēlētājs pārvar līmeni pēc līmeņa, skaidri zinot, ko vēlas- piemēram, izglābt princesi. Un vēl- spēlētājs skaidri zin, ka, izejot visas grūtības un pārbaudījumus, nokļūs līdzenumā ar pili, kurā 100% gaidīs nelaimīgā princese.

Tātad pirmā atslēga veiksmīgai zināšanu ieguvei ir precīzi definēts un 100% skaidrs mērķis. Bērnam ir jāsaprot kāpēc viņš mācās. Diemžēl liela daļa skolēnu, sēžot skolas solā garlaikojas un uzdod jautājumu: „Kāpēc man tas vajadzīgs?”

MĒRĶA SASNIEGŠANA

Datorspēlēs spēlētājiem vienmēr ir palīglīdzekļi, ar kuriem var sasniegt mērķi. Spēlēs diezgan ātri ir skaidrs, kas jādara, lai uzvarētu. Viss, ko mēs varam spēlē sasniegt, ir iepriekš izplānots. Spēles gaitā sistēma dod spēlētājam tiešu atgriezenisko saiti par to, cik labi viss izdodas. Tieši tāpēc bērni jaunas datorspēles mācās ar tādu aizrautību!

Izrādās mācīšanās nav garlaicīga, ja tā notiek uz saprotamu un sasniedzamu mērķu bāzes. Papildus tam, liela daļa spēlētāju iziet no spēles situācijas kā uzvarētāji (ja ne ar pirmo reizi, tad kaut vai ar 1001).

Otrā atslēga ir radīt skolēnos ticību uzvaras iespējamībai/ saniegšanai un ļaut izjust uzvaras „garšu”.

SPĒLES DOD SVARĪGUMU

Mēs visi vēlamies būt svarīgi un nozīmīgi. Pasaulē, kurā dzīvo vairāk kā 6 miljardi cilvēku, rodas loģisks jautājums, vai tiešām es esmu svarīgs? Reālā dzīvē, lai bērnu pamanītu, viņam obligāti ir jāizceļas uz apkārtējo (ģimenes, klasesbiedru u.c.) fona. To īsteno, piedāvājot apkārtējiem viņu interesējošas tēmas un uzrunājot to vērtības. Tātad, indivīda svarīgums ir atkarīgs no nododamās informācijas vai darbu būtiskuma.

Bet spēlē Tu esi svarīgs apriori! Tu „ielogojies” un uzreiz kļūsti par varoni, nozīmīgu personu spēles pasaulē!

Trešā atslēga efektīvām apmācībām ir cieņpilna attieksme pret skolēnu un viņa nozīmīguma atzīšana pēc noklusējuma principa.

SPĒLES PARĀDA PROGRESU

Labākā motivācija un veids, kā pacelt garastāvokli- tā ir attīstība. Spēlēs atgriezenisko saiti par sasniegto attīstības pakāpi nodrošina pavisam vienkārši- jauna līmeņa sasniegšana.

Savu sasniegumu apzināšanās- ceturtā atslēga veiksmīgai apmācībai.

SPĒLES ĻAUJ RISKĒT

Mūsu pieņemtās izvēles dzīvē noved pie reālām sekām. Īstajā dzīvē nav iespējas nospiest pogu „sākt no jauna”. Tas ir loģiski, un tai pašā brīdī traģiski. Traģiski, jo risks- tā ir neatņemama izaugsmes sastāvdaļa. Bērni un pieaugušie veiksmīgi mācās pēc „mēģinājums-kļūda- secinājums- mēģinājums” principa. Bet, ja bailes liedz mums riskēt, mēs zaudējam iespēju attīstīties. Spēles viennozīmīgi piespiež riskēt, un tās piespiež mācīties.

Piektā atslēga- radīt bērnam drošu vidi ar iespēju kļūdīties un radīt situāciju, kurā viņam ir jāriskē.

SPĒLES MŪS APVIENO

Diskutējams ir datorspēles spēks tajā, ka tās apvieno cilvēkus. Jo spēlēt var arī viens, lai gan daudz lielāku gandarījumu bērni gūst no kolektīvām „on-line” spēlēm. Pēc labas spēles ir vēlme to apspriest, dalīties emocijās ar līdzīgi domājošiem. Bez šaubām, spēlē tas ir būtisks elements, kas stiprina draudzību.

Sestā atslēga- laba, draudzīga, savstarpēji izpalīdzoša atmosfēra.

SPĒLE - TAS IR INTERESANTI

Viennozīmīgi visi jau minētie paņēmieni kalpo pašam būtiskākajam mērķim- padarīt spēles procesu interesantu un aizraujošu. Ja spēle ir garlaicīga, pārāk sarežģīta vai pārāk vienkārša, tad to neviens nespēlēs.

Septītā atslēga- mācību procesam ir jābūt interesantam!

Apkopojot varam apgalvot, ka datorspēles, tāpat kā Izglītojošās dzīves spēles, galda u.c. spēles ir spēcīgs motivācijas un apmācību veids. Veidojot apmācības bērniem, ņemsim to vērā!

Iedomājieties ar kādu prieku un iedvesmu var mācīties mūsu bērni!

 

/Dzīves kvalitātes studija „FunA”, „Game club”/